Kāda ir atšķirība starp ielaušanās noteikšanas sistēmu (IDS) un ielaušanās novēršanas sistēmu (IPS)? (2. daļa)

Mūsdienu digitālajā laikmetā tīkla drošība ir kļuvusi par svarīgu problēmu, ar kuru jāsaskaras uzņēmumiem un privātpersonām. Nepārtraukti attīstoties tīkla uzbrukumiem, tradicionālie drošības pasākumi ir kļuvuši nepietiekami. Šajā kontekstā Ielaušanās noteikšanas sistēma (IDS) un ielaušanās novēršanas sistēma (IPS) parādās, kā to pieprasa The Times, un kļūst par diviem galvenajiem aizbildņiem tīkla drošības jomā. Tie var šķist līdzīgi, taču tie ievērojami atšķiras pēc funkcionalitātes un pielietojuma. Šajā rakstā ir padziļināta informācija par atšķirībām starp IDS un IPS un tiek atklāti šie divi tīkla drošības sargi.

IDS pret IPS

IDS: tīkla drošības skauts

1. IDS ielaušanās noteikšanas sistēmas (IDS) pamatjēdzieniir tīkla drošības ierīce vai programmatūras lietojumprogramma, kas paredzēta, lai uzraudzītu tīkla trafiku un atklātu iespējamās ļaunprātīgas darbības vai pārkāpumus. Analizējot tīkla paketes, žurnālfailus un citu informāciju, IDS identificē neparastu trafiku un brīdina administratorus, lai tie veiktu atbilstošus pretpasākumus. Domājiet par IDS kā uzmanīgu skautu, kas vēro katru kustību tīklā. Ja tīklā tiek konstatēta aizdomīga darbība, IDS pirmo reizi atklās un izdos brīdinājumu, taču tā neveiks aktīvas darbības. Tās uzdevums ir "atrast problēmas", nevis "tās atrisināt".

IDS

2. Kā darbojas IDS Kā darbojas IDS, pamatā ir šādas metodes:

Parakstu noteikšana:IDS ir liela parakstu datu bāze, kurā ir zināmu uzbrukumu paraksti. IDS rada brīdinājumu, ja tīkla trafika atbilst parakstam datu bāzē. Tas ir tāpat kā policija, kas izmanto pirkstu nospiedumu datu bāzi, lai identificētu aizdomās turamās personas, kas ir efektīva, bet atkarīga no zināmās informācijas.

Anomāliju noteikšana:IDS apgūst tīkla parastos uzvedības modeļus un, kad tā konstatē trafiku, kas atšķiras no parastā modeļa, uzskata to par potenciālu draudu. Piemēram, ja darbinieka dators pēkšņi vēlu vakarā nosūta lielu datu apjomu, IDS var atzīmēt anomālu uzvedību. Tas ir kā pieredzējis apsargs, kurš pārzina apkārtnes ikdienas aktivitātes un būs modrs, tiklīdz tiks konstatētas novirzes.

Protokola analīze:IDS veiks padziļinātu tīkla protokolu analīzi, lai noteiktu, vai ir pārkāpumi vai neparasts protokola lietojums. Piemēram, ja noteiktas paketes protokola formāts neatbilst standartam, IDS to var uzskatīt par potenciālu uzbrukumu.

3. Priekšrocības un trūkumi

IDS priekšrocības:

Reāllaika uzraudzība:IDS var reāllaikā uzraudzīt tīkla trafiku, lai savlaicīgi atrastu drošības draudus. Tāpat kā bezmiegs sargs, vienmēr sargājiet tīkla drošību.

Elastība:IDS var izvietot dažādās tīkla vietās, piemēram, robežās, iekšējos tīklos utt., nodrošinot vairākus aizsardzības līmeņus. Neatkarīgi no tā, vai tas ir ārējs uzbrukums vai iekšējs drauds, IDS var to atklāt.

Notikumu reģistrēšana:IDS var ierakstīt detalizētus tīkla darbību žurnālus pēcnāves analīzei un kriminālistikai. Tas ir kā uzticams rakstvedis, kurš reģistrē katru tīkla detaļu.

IDS trūkumi:

Augsts viltus pozitīvu rezultātu līmenis:Tā kā IDS paļaujas uz parakstiem un anomāliju noteikšanu, parasto datplūsmu var nepareizi novērtēt kā ļaunprātīgu darbību, kā rezultātā tiek iegūti kļūdaini pozitīvi rezultāti. Tāpat kā pārāk jūtīgs apsargs, kurš varētu sajaukt piegādātāju par zagli.

Nevar aktīvi aizstāvēties:IDS var tikai atklāt un izsaukt brīdinājumus, bet nevar aktīvi bloķēt ļaunprātīgu trafiku. Pēc problēmas konstatēšanas ir nepieciešama arī administratoru manuāla iejaukšanās, kas var izraisīt ilgu reakcijas laiku.

Resursu lietojums:IDS ir jāanalizē liels tīkla trafika apjoms, kas var aizņemt daudz sistēmas resursu, īpaši intensīvas satiksmes vidē.

IPS: tīkla drošības "aizstāvis".

1. IPS ielaušanās novēršanas sistēmas (IPS) pamatkoncepcijair tīkla drošības ierīce vai programmatūras lietojumprogramma, kas izstrādāta, pamatojoties uz IDS. Tas var ne tikai atklāt ļaunprātīgas darbības, bet arī novērst tās reāllaikā un aizsargāt tīklu no uzbrukumiem. Ja IDS ir skauts, IPS ir drosmīgs sargs. Tas var ne tikai atklāt ienaidnieku, bet arī uzņemties iniciatīvu, lai apturētu ienaidnieka uzbrukumu. IPS mērķis ir "atrast problēmas un tās novērst", lai aizsargātu tīkla drošību, izmantojot reāllaika iejaukšanos.

IPS

2. Kā darbojas IPS
Pamatojoties uz IDS noteikšanas funkciju, IPS pievieno šādu aizsardzības mehānismu:

Satiksmes bloķēšana:Kad IPS konstatē ļaunprātīgu trafiku, tā var nekavējoties bloķēt šo trafiku, lai novērstu tās iekļūšanu tīklā. Piemēram, ja tiek atrasta pakete, kas mēģina izmantot zināmu ievainojamību, IPS to vienkārši atmet.

Sesijas pārtraukšana:IPS var pārtraukt sesiju starp ļaunprātīgo saimniekdatoru un pārtraukt uzbrucēja savienojumu. Piemēram, ja IPS konstatē, ka IP adresei tiek veikts brutālā spēka uzbrukums, tas vienkārši atvienos saziņu ar šo IP.

Satura filtrēšana:IPS var veikt satura filtrēšanu tīkla trafikā, lai bloķētu ļaunprātīga koda vai datu pārraidi. Piemēram, ja tiek konstatēts, ka e-pasta pielikumā ir ļaunprātīga programmatūra, IPS bloķēs šī e-pasta pārsūtīšanu.

IPS darbojas kā durvju sargs, ne tikai pamanot aizdomīgus cilvēkus, bet arī novēršot tos. Tas ātri reaģē un var novērst draudus, pirms tie izplatās.

3. IPS priekšrocības un trūkumi

IPS priekšrocības:
Proaktīva aizsardzība:IPS var novērst ļaunprātīgu trafiku reāllaikā un efektīvi aizsargāt tīkla drošību. Tas ir kā labi apmācīts sargs, kas spēj atvairīt ienaidniekus, pirms tie nonāk tuvu.

Automātiskā atbilde:IPS var automātiski izpildīt iepriekš noteiktas aizsardzības politikas, samazinot administratoru slogu. Piemēram, kad tiek atklāts DDoS uzbrukums, IPS var automātiski ierobežot saistīto trafiku.

Dziļa aizsardzība:IPS var strādāt ar ugunsmūriem, drošības vārtejām un citām ierīcēm, lai nodrošinātu dziļāku aizsardzības līmeni. Tas ne tikai aizsargā tīkla robežu, bet arī aizsargā iekšējos kritiskos līdzekļus.

IPS trūkumi:

Viltus bloķēšanas risks:IPS var kļūdas dēļ bloķēt normālu trafiku, tādējādi ietekmējot normālu tīkla darbību. Piemēram, ja likumīga trafika tiek nepareizi klasificēta kā ļaunprātīga, tas var izraisīt pakalpojuma pārtraukumu.

Ietekme uz veiktspēju:IPS ir nepieciešama tīkla trafika reāllaika analīze un apstrāde, kas var zināmā mērā ietekmēt tīkla veiktspēju. Īpaši intensīvas satiksmes apstākļos tas var palielināt kavēšanos.

Sarežģīta konfigurācija:IPS konfigurācija un uzturēšana ir salīdzinoši sarežģīta, un to pārvaldībai ir nepieciešams profesionāls personāls. Ja tas nav pareizi konfigurēts, tas var izraisīt vāju aizsardzības efektu vai saasināt viltus bloķēšanas problēmu.

Atšķirība starp IDS un IPS

Lai gan IDS un IPS nosaukumā atšķiras tikai viens vārds, tiem ir būtiskas atšķirības funkcijās un pielietojumā. Šeit ir galvenās atšķirības starp IDS un IPS:

1. Funkcionālā pozicionēšana
IDS: to galvenokārt izmanto, lai uzraudzītu un atklātu drošības draudus tīklā, kas pieder pasīvajai aizsardzībai. Tas darbojas kā skauts, izsauc trauksmi, kad ierauga ienaidnieku, bet neuzņemas iniciatīvu uzbrukumam.
IPS: IDS ir pievienota aktīva aizsardzības funkcija, kas var bloķēt ļaunprātīgu trafiku reāllaikā. Tas ir kā apsargs, ne tikai var atklāt ienaidnieku, bet arī var tos neļaut.
2. Atbildes stils
IDS: brīdinājumi tiek izdoti pēc draudu noteikšanas, un administratoram ir nepieciešama manuāla iejaukšanās. Tas ir tāpat kā sargs, kurš pamana ienaidnieku un ziņo saviem priekšniekiem, gaidot norādījumus.
IPS: aizsardzības stratēģijas tiek automātiski izpildītas pēc draudu atklāšanas bez cilvēka iejaukšanās. Tas ir kā sargs, kurš ierauga ienaidnieku un atgrūž to.
3. Izvēršanas vietas
IDS: parasti tiek izvietots tīkla apiešanas vietā un tieši neietekmē tīkla trafiku. Tās uzdevums ir novērot un reģistrēt, un tas netraucēs normālai komunikācijai.
IPS: parasti tiek izvietots tīkla tiešsaistes atrašanās vietā, un tas tieši apstrādā tīkla trafiku. Tas prasa reāllaika analīzi un satiksmes iejaukšanos, tāpēc tam ir augsta veiktspēja.
4. Viltus trauksmes/viltus bloķēšanas risks
IDS: viltus pozitīvie dati tieši neietekmē tīkla darbības, taču var izraisīt administratoru grūtības. Tāpat kā pārāk jutīgs sargs, jūs varat bieži atskaņot trauksmes signālus un palielināt savu darba slodzi.
IPS: viltus bloķēšana var izraisīt parastu pakalpojuma pārtraukumu un ietekmēt tīkla pieejamību. Tas ir kā apsargs, kurš ir pārāk agresīvs un var ievainot draudzīgos karaspēkus.
5. Lietošanas gadījumi
IDS: piemērots scenārijiem, kuros nepieciešama padziļināta tīkla darbību analīze un uzraudzība, piemēram, drošības audits, reaģēšana uz incidentiem utt. Piemēram, uzņēmums var izmantot IDS, lai uzraudzītu darbinieku uzvedību tiešsaistē un atklātu datu pārkāpumus.
IPS: tas ir piemērots scenārijiem, kuros tīkls jāaizsargā no uzbrukumiem reāllaikā, piemēram, robežu aizsardzība, kritisko pakalpojumu aizsardzība utt. Piemēram, uzņēmums var izmantot IPS, lai novērstu ārējo uzbrucēju ielaušanos tā tīklā.

IDS pret IPS

IDS un IPS praktiska pielietošana

Lai labāk izprastu atšķirību starp IDS un IPS, mēs varam ilustrēt šādu praktisko pielietojuma scenāriju:
1. Uzņēmuma tīkla drošības aizsardzība Uzņēmuma tīklā IDS var izvietot iekšējā tīklā, lai uzraudzītu darbinieku tiešsaistes uzvedību un atklātu, vai notiek nelegāla piekļuve vai datu noplūde. Piemēram, ja tiek konstatēts, ka darbinieka dators piekļūst ļaunprātīgai tīmekļa vietnei, IDS izziņos brīdinājumu un brīdinās administratoru par izmeklēšanu.
No otras puses, IPS var izvietot uz tīkla robežas, lai novērstu ārējo uzbrucēju iebrukumu uzņēmuma tīklā. Piemēram, ja tiek atklāts, ka IP adrese ir pakļauta SQL injekcijas uzbrukumam, IPS tieši bloķēs IP trafiku, lai aizsargātu uzņēmuma datu bāzes drošību.
2. Datu centra drošība Datu centros IDS var izmantot, lai uzraudzītu trafiku starp serveriem, lai noteiktu neparastu saziņu vai ļaunprātīgu programmatūru. Piemēram, ja serveris sūta lielu daudzumu aizdomīgu datu uz ārpasauli, IDS atzīmēs neparasto uzvedību un brīdinās administratoru, lai to pārbaudītu.
No otras puses, IPS var izvietot pie datu centru ieejas, lai bloķētu DDoS uzbrukumus, SQL injekciju un citu ļaunprātīgu trafiku. Piemēram, ja mēs atklājam, ka DDoS uzbrukums mēģina sagraut datu centru, IPS automātiski ierobežos saistīto trafiku, lai nodrošinātu normālu pakalpojuma darbību.
3. Mākoņdrošība Mākoņvidē IDS var izmantot, lai uzraudzītu mākoņpakalpojumu izmantošanu un noteiktu, vai nav veikta nesankcionēta piekļuve vai resursu ļaunprātīga izmantošana. Piemēram, ja lietotājs mēģina piekļūt nesankcionētiem mākoņa resursiem, IDS aktivizēs brīdinājumu un brīdina administratoru, lai tas rīkotos.
No otras puses, IPS var tikt izvietots mākoņa tīkla malās, lai aizsargātu mākoņpakalpojumus no ārējiem uzbrukumiem. Piemēram, ja tiek atklāta IP adrese, lai mākoņpakalpojumam uzsāktu brutālu spēku uzbrukumu, IPS tieši atvienosies no IP, lai aizsargātu mākoņpakalpojuma drošību.

IDS IPS

IDS un IPS kopīgs pielietojums

Praksē IDS un IPS nepastāv atsevišķi, bet var strādāt kopā, lai nodrošinātu visaptverošāku tīkla drošības aizsardzību. Piemēram:

IDS kā IPS papildinājums:IDS var nodrošināt padziļinātu trafika analīzi un notikumu reģistrēšanu, lai palīdzētu IPS labāk identificēt un bloķēt draudus. Piemēram, IDS var atklāt slēptos uzbrukumu modeļus, izmantojot ilgtermiņa uzraudzību, un pēc tam nosūtīt šo informāciju atpakaļ IPS, lai optimizētu savu aizsardzības stratēģiju.

IPS darbojas kā IDS izpildītājs:Kad IDS konstatē draudus, tas var izraisīt IPS, lai izpildītu atbilstošo aizsardzības stratēģiju, lai panāktu automatizētu atbildi. Piemēram, ja IDS konstatē, ka IP adrese tiek skenēta ļaunprātīgi, tā var paziņot IPS, lai bloķētu trafiku tieši no šīs IP.

Apvienojot IDS un IPS, uzņēmumi un organizācijas var izveidot spēcīgāku tīkla drošības aizsardzības sistēmu, lai efektīvi pretotos dažādiem tīkla draudiem. IDS ir atbildīgs par problēmas atrašanu, IPS ir atbildīgs par problēmas atrisināšanu, abi papildina viens otru, neviens no tiem nav obligāts.

 

Atrodi pareizoTīkla pakešu brokerisstrādāt ar jūsu IDS (ielaušanās noteikšanas sistēma)

Atrodi pareizoIekļauts apvedceļš Pieskarieties slēdzimstrādāt ar savu IPS (Ielaušanās novēršanas sistēmu)


Izlikšanas laiks: 23.04.2025